I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
II. ŠĶĪRĒJTIESAS LĪGUMS
III. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA SAGATAVOŠANA
IV. ŠĶĪRĒJTIESNEŠI
V. STRĪDA IZŠĶIRŠANA

---

I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI.

1.
1.1. Baltijas Tirdzniecības šķīrējtiesa (turpmāk tekstā – „šķīrējtiesa”) ir pastāvīga šķīrējtiesa, kas darbojas pamatojoties uz Latvijas Republikas Civilprocesa likumu, Šķīrējtiesu likumu, šo reglamentu un pušu vienošanos.

1.2. Šķīrējtiesas dibinātājs ir Biedrība „Baltic Trade Arbitration”, reģistrācijas numurs Biedrību un nodibinājumu reģistrā: 40008236934, adrese: Elizabetes 31-8, Rīga, LV-1010.

1.3. Šķīrējtiesas tulkojums angļu valodā ir „BALTIC TRADE ARBITRATION”.

1.4. Šķīrējtiesas tulkojums krievu valodā ir «БАЛТИЙСКИЙ ТОРГОВЫЙ ТРЕТЕЙСКИЙ СУД».

2.
2.1. Šķīrējtiesas darbu vada šķīrējtiesas prezidijs, kas veic šķīrējtiesas reglamentā noteiktās funkcijas, lai pārraudzītu un nodrošinātu šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību. Šķīrējtiesas prezidijs pats strīdus nešķir, tomēr atsevišķi prezidija locekļi kā šķīrējtiesneši var piedalīties konkrētu strīdu izšķiršanā.

2.2. Šķīrējtiesas prezidijs sastāv no 3 (trim) locekļiem, viens no kuriem pilda šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētāja pienākumus. Šķīrējtiesas prezidija locekļu saraksts ir šī reglamenta Pielikums Nr. 3.

2.3. Šķīrējtiesas prezidija sēdes sasauc un vada tās priekšsēdētājs. Šķīrējtiesas prezidijs izskata jautājumus, kas tā kompetencē nodoti saskaņā ar šo reglamentu. Lēmumi šķīrējtiesas prezidija sēdēs tiek pieņemti ar vienkāršo balsu vairākumu, sēdē piedaloties ne mazāk kā diviem šķīrējtiesas prezidija locekļiem.

2.4. Šķīrējtiesas prezidijs ar savu lēmumu var atsevišķas savas pilnvaras uz laiku vai pastāvīgi nodot prezidija priekšsēdētājam.

3.
Šķīrējtiesā var nodot izšķiršanai jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā (šķīrējtiesas līgumu), izņemot strīdu:
1) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;
2) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai ar šķīrējtiesas nolēmumu var tikt skartas valsts vai pašvaldības iestāžu tiesības;
3) kurš saistīts ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistrā;
4) par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;
5) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
6) par fiziskās personas izlikšanu no dzīvojamām telpām;
7) starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīgumu vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);
8) par to personu tiesībām un pienākumiem, kurām pasludināts maksātnespējas process;
9) kurš saistīts ar sevišķā tiesāšanās kārtībā izskatāmiem jautājumiem.

4.
4.1. Izšķirot strīdu, šķīrējtiesas sastāvs vadās pēc likumiem un darījumu paražām, par kuru piemērošanu puses ir vienojušās, ciktāl tāda pušu vienošanās nav pretrunā Latvijas Republikas Civillikuma 19., 24. un 25.panta noteikumiem.

4.2. Ja puses ir vienojušās par ārvalstu likumu pielietošanu, tad Prasītājam, iesniedzot prasības pieteikumu šķīrējtiesā, ir jāpievieno tam ārvalsts normatīvo akts (vai izraksts no akta), uz kura tiek balstīta prasība, kā arī apliecināts tulkojums latviešu valodā. Gadījumā, ja Atbildētājs pamato savus iebildumus saistībā ar prasību ar citiem normatīvajiem aktiem vai iesniedz pretprasību, balstītu uz citiem ārvalstu normatīvajiem aktiem, Atbildētājam arī ir jāiesniedz attiecīgie normatīvie akti un to apliecināts tulkojums latviešu valodā. Gadījumā, ja Prasītājs nepievieno prasībai ārvalsts normatīvos aktus, tiesa var atstāt lietu bez tālākas virzības un par to informē iesniedzēju, dodot laiku nepilnību novēršanai. Gadījumā, ja Prasītājs noteiktajā termiņā neiesniedz attiecīgos ārvalsts normatīvos dokumentus, prasības pieteikums tiek atgriezts iesniedzējam bez izskatīšanas.

4.3. Ja puses nav vienojušās par to, pēc kādas valsts likumiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības, vai šķīrējtiesas sastāvs atzinis to par spēkā neesošu, pušu tiesiskajai attiecībai piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma Ievada noteikumiem.



II. ŠĶĪRĒJTIESAS LĪGUMS.

5.
5.1. Šķīrējtiesas līgums ir vienošanās par strīda, kas jau radies vai var rasties nākotnē, nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā. Šķīrējtiesas līgumu var noslēgt rīcībspējīga fiziskā persona neatkarīgi no pilsonības un dzīvesvietas, Latvijā vai ārvalstī reģistrēta juridiskā persona, kā arī cits privāto tiesību subjekts, vai publisko tiesību juridiskā persona privāttiesību jomā. Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā. Pušu vienošanās par strīda nodošanu šķīrējtiesai (šķīrējtiesas līgums) var būt izteikta:
1) kā atsevišķs līgums;
2) kā speciāls noteikums pušu līgumā (šķīrējtiesas atruna);
3) pusēm apmainoties ar vēstulēm, faksogrammām, telegrammām vai izmantojot citus telekomunikācijas līdzekļus, kas nodrošina, ka tiek fiksēta pušu griba nodot strīdu vai iespējamo strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā.
5.2. Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, bet nav noteikušas konkrētu šķīrējtiesu, un prasītājs iesniedzis prasību Baltijas Tirdzniecības šķīrējtiesā, tad jautājumu par strīda pakļautību Baltijas Tirdzniecības šķīrējtiesai lemj šķīrējtiesas sastāvs.

6.
Noslēdzot šķīrējtiesas līgumu, puses papildus var vienoties par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesas procesa kārtību, mutvārdu vai rakstveida procesu, strīda izšķiršanas vietu, šķīrējtiesas procesa valodu, piemērojamo likumu un citiem jautājumiem saskaņā ar Civilprocesa likumu un Šķīrējtiesu likumu.

7.
7.1. Personas, kas noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā šķīrējtiesas līgums nav grozīts vai atcelts.
7.2. Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr nav izbeigusies tiesiskā attiecība, kuras sakarā tas noslēgts. Ja vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā kā atsevišķs noteikums ir ietverts pušu noslēgtajā līgumā, šī vienošanās ir uzskatāma par patstāvīgu līgumu.
7.3. Ja līguma termiņš ir izbeidzies vai līgums atzīts par spēkā neesošu, vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā paliek spēkā.
7.4. Ja prasība tiek cedēta, uz cesionāru pāriet prasījuma tiesības, bet ne līgumā ietvertā šķīrējtiesas klauzula par civiltiesiskā strīda izskatīšanu šķīrējtiesā.

8.
Puses var vienoties pēc kādas valsts likumiem apspriežama šķīrējtiesas līguma spēkā esamība. Ja puses par to nav vienojušās, piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 19. un 25. pantu.



III. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA SAGATAVOŠANA.

Strīda pakļautība.
9.
9.1. Strīds ir pakļauts izšķiršanai šķīrējtiesā, ja tas ir aptverts ar šķīrējtiesas līgumu un ja saskaņā ar Šķīrējtiesu likumu un šī reglamenta 3.pantu tas nav pakļauts ekskluzīvai valsts tiesu kompetencei.

9.2. Ja puses ir vienojušās par strīdu, izrietošu no konkrēta līguma, nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, prezumējams, ka puses ir vienojušās par jebkura strīda, kas izriet no šī līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā esamību, izšķiršanu šķīrējtiesā.

9.3. Par strīda pakļautību lemj pašas šķīrējtiesas sastāvs, arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību.

9.4. Jautājumu par strīda pakļautību šķīrējtiesai, šķīrējtiesas sastāvs var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā. Parasti šķīrējtiesas sastāvs to izlemj pirmām kārtām, tomēr šķīrējtiesas sastāvs ir tiesīgs uzsākt vai turpināt šķīrējtiesas procesu un izlemt šo jautājumu, pieņemot spriedumu.

9.5. Puse var iesniegt iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauti šķīrējtiesai, ne vēlāk kā termiņā, kāds noteikts atsauksmes iesniegšanai. Ja iebildumi par to, ka strīda daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, pusei rodas sakarā ar prasības papildinājumiem vai grozījumiem, pretprasību vai tās papildinājumiem vai grozījumiem, minētie iebildumi jāizsaka nekavējoties, līdzko šķīrējtiesas sastāvam uzsāk šo prasījumu izšķiršanu.

9.6. Ja puse noteiktajā termiņā nav iesniegusi šķīrējtiesā iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, puse nav tiesīga vēlāk izteikt šādus iebildumus un tā uzskatāma par atteikušos no savām tiesībām celt šādus iebildumus, tai skaitā tiesai izlemjot jautājumu par šķīrējtiesas sprieduma izpildi.

9.7. Ja šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, šķīrējtiesas sastāvs izbeidz tiesvedību strīdā vai tā daļā, pieņemot lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu.

Prasības nodrošināšana pirms tās celšanas.
10.
Prasītājs ir tiesīgs lūgt tiesu nodrošināt prasību pirms tās celšanas pēc parādnieka vai viņa mantas atrašanās vietas Civilprocesa likuma 138.pantā noteiktajā kārtībā. Šāds prasītāja lūgums nav uzskatāms par šķīrējtiesas vienošanās neievērošanu un nav šķērslis strīda izšķiršanai šķīrējtiesā.

Termiņi.
11.
11.1. Šķīrējtiesas sastāvs, bet līdz tā apstiprināšanai – šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs, šķīrējtiesas procesa laikā var pats pēc saviem ieskatiem noteikt procesuālo darbību termiņus, ievērojot reglamenta noteikumus. Atsevišķos gadījumos, ja tas ir nepieciešams, šķīrējtiesas sastāvs, bet līdz tā apstiprināšanai – šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs, var pagarināt reglamentā noteiktos termiņus.

11.2. Tajos gadījumos, kad reglamentā termiņi nav noteikti, tos līdz šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanai nosaka šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs, bet, ja pieteikums iesniegts pēc šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanas, tad to izlemj šķīrējtiesas sastāvs. Aprēķinot un nosakot termiņus šķīrējtiesas sastāvs, bet līdz šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanai - šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs, vadās no Latvijas Civilprocesa likuma 46.-48.pantu noteikumiem.

11.3. Atsevišķos gadījumos, ja tas ir nepieciešams, šķīrējtiesa pēc ieinteresētās puses pamatota pieteikuma var pagarināt reglamentā noteiktos termiņus. Apturot šķīrējtiesas procesu, termiņa tecējums tiek apturēts. Termiņa tecējums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu šķīrējtiesas procesa apturēšanai. Procesuālā termiņa tecējums turpinās no dienas, kad atjaunots šķīrējtiesas process.

11.4. Pēc ieinteresētās puses lūguma šķīrējtiesa, ja uzskata to par lietderīgu, var lemt par šķīrējtiesas noteikto termiņu atjaunošanu to nokavējuma gadījumā.

11.5. Ja šī reglamenta 11.3. pantā norādītais pieteikums par termiņa pagarināšanu vai šī reglamenta 11.4. pantā norādītais pieteikums par nokavētā termiņa atjaunošanu iesniegts līdz šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanai, tad to var izlemt šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs, bet, ja pieteikums iesniegts pēc šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanas, tad to izlemj šķīrējtiesas sastāvs.
12.
12.1. Šķīrējtiesas procesā visi paziņojumi, pieteikumi un cita veida korespondence nosūtāma ierakstītā vēstulē vai citādi, fiksējot nosūtīšanas faktu, vai arī nogādājama adresātam personīgi pret parakstu.

12.2. Korespondence uzskatāma par saņemtu, ja tā piegādāta adresātam personīgi vai pēc adresāta uzrādītās pasta adreses, vai juridiskās personas juridiskās adreses, vai fiziskās personas dzīvesvietas, bet, ja adresi nevar noskaidrot - pēc pēdējās zināmās adreses.

12.3. Par fiziskās personas dzīves vietas adresi uzskatāma dzīves vietas deklarēšanas adrese saskaņā ar attiecīgo izziņu, bet, ja dzīves vieta nav deklarēta, tad šķīrējtiesas līgumā (t.sk. līgumā, kurā ir ietvertā šķīrējtiesas klauzula) norādītā vai cita pēdējā zināmā dzīvesvietas adrese.

Konfidencialitāte.
13.
13.1. Šķīrējtiesas process ir konfidenciāls. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnieki, var būt klāt šķīrējtiesas sēdē tikai ar abu pušu piekrišanu.

13.2. Šķīrējtiesas sastāvs ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz trešajām personām un nepublicē, izņemot gadījumu, kad puses ir vienojušās citādi.

13.3. Ziņas par šķīrējtiesas procesu šķīrējtiesas sastāvs sniedz personām, kurām ir tiesības tās saņemt likumā noteikto funkciju veikšanai.

13.4. Pienākums ievērot konfidencialitāti attiecas gan uz šķīrējtiesas sastāvu, gan šķīrējtiesas darbiniekiem.

Šķīrējtiesas procesa kārtība.
14.
14.1. Pusēm ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību.

14.2. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa kārtību, uzskatāms, ka puses ir vienojušās par strīda izšķiršanu saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu.

14.3. Ja puses ir vienojušās tikai par atsevišķiem šķīrējtiesas procesa noteikumiem, šķīrējtiesas sastāvs ievēro pušu vienošanos, bet pārējā daļā vadās pēc šķīrējtiesas reglamenta.

Strīda izšķiršanas vieta.
15.
15.1. Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa vietu.

15.2. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa vietu, to nosaka šķīrējtiesas sastāvs, ievērojot lietderības apsvērumus.

15.3. Šķīrējtiesas sastāvs par šķīrējtiesas procesa vietu var noteikt tās atrašanās vietu vai jebkuru citu vietu, kuru tā uzskata par piemērotu, ievērojot šķīrējtiesas procesa apstākļus.

15.4. Lai iepazītos ar faktiem, uz kuriem atsaucas puses, tai skaitā, apskatītu preci vai citu īpašumu vai dokumentus, vai pārbaudītu tos, šķīrējtiesas sastāvs var sanākt jebkurā vietā, kuru tas uzskata par piemērotu, informējot par to puses, kuras ir tiesīgas piedalīties apskatē.

15.5. Ja puses vienojas par šķīrējtiesas procesa vietu ārpus administratīvās teritorijas, kurā atrodas šķīrējtiesas sastāvs, pusēm jāsedz šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi.

Šķīrējtiesas valoda.
16.
16.1. Šķīrējtiesas procesa valoda ir latviešu valoda, ja vien puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesas procesa valodu.

16.2. Ja puses vienojušās par citu procesa valodu, kuru šķīrējtiesas sastāvs vai kāds no šķīrējtiesnešiem, vai kāds no procesa dalībniekiem nepārvalda vai nepārvalda pietiekami, šķīrējtiesas sastāvs var pieaicināt tulku.

16.3. Tulka pakalpojumu apmaksas kārtību nosaka šķīrējtiesas sastāvs, ievērojot reglamenta pielikuma Nr.1 noteikumus.

16.4. Šķīrējtiesas sastāvs var pieprasīt no pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process.

Pārstāvniecība.
17.
17.1. Fiziskās personas savas lietas šķīrējtiesā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību.

17.2. Juridisko personu lietas šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji.

17.3. Par puses pilnvaroto pārstāvi nevar būt persona, kurai konstatēti Šķīrējtiesu likuma 32. panta otrajā un ceturtajā daļā minētie apstākļi. Ja tie tiek konstatēti, šķīrējtiesas sastāvs nepielaiž šādu personu civiltiesiskā strīda izšķiršanā.

17.4. Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai.

Šķīrējtiesas procesa izdevumi.
18.
18.1. Šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs, kā arī citi ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi. Šķīrējtiesas procesa izdevumi ir norādīti reglamenta pielikumā Nr.1. Tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs pusei ir jāapmaksā iesniedzot prasību šķīrējtiesā, ja vien šķīrējtiesas prezidijs nenolemj citādāk.

18.2. Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmērs, kas norādīts šķīrējtiesas reglamenta pielikumā Nr.1 var tikt grozīts ar šķīrējtiesas prezidija lēmumu, ņemot vērā strīda sarežģītību, strīda izspriešanai nepieciešamo laiku, kā arī jebkurus citus ar strīda izšķiršanu saistītus apstākļus.

18.3. Šķīrējtiesas prezidijs patstāvīgi var noteikt atlaides aprēķinātajai tiesvedības maksai un/vai šķīrējtiesneša honorāram.

18.4. Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmērs var mainīties atkarībā no nepieciešamības šķīrējtiesas procesā izmantot tulka, sekretāra un eksperta pakalpojumus, no šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumiem, kā arī no citiem iespējamiem ar strīda izšķiršanu saistītiem izdevumiem, kuru samaksas kārtību nosaka šķīrējtiesa, ievērojot reglamenta noteikumus. Šķīrējtiesas sastāvs procesa laikā var papildus pieprasīt no puses šķīrējtiesas procesa izdevumu samaksu.

18.5. Sekretārs, tulks vai eksperts šķīrējtiesas procesā tiek pieaicināti tikai pēc tam, kad puse nomaksā šķīrējtiesas noteikto atlīdzību par šo personu pakalpojumiem.

18.6. Ja izšķirot strīdu ir nepieciešams pieaicināt tulku, noteikt ekspertīzi vai pieaicināt ekspertu, bet puse, kura to ir pieprasījusi, šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav iemaksājusi atlīdzību par tulka vai eksperta pakalpojumiem, noteikto atlīdzību var iemaksāt otra puse.

Šķīrējtiesas procesa izdevumu atmaksa un atlīdzināšana.
18¹
18¹.1. Parasti šķīrējtiesas izdevumi jāsedz pusei, kurai šķīrējtiesas sastāvs ir taisījis spriedumu par sliktu, tomēr šķīrējtiesas sastāvs var jebkurus izdevumus sadalīt starp pusēm, ja, ņemot vērā lietas apstākļus, tā to uzskata par saprātīgu.

18¹.2. Šķīrējtiesas sastāvs lemj par šķīrējtiesas procesa izdevumu, kā arī izdevumu par juridisko palīdzību lietā sadalījumu starp pusēm, pieņemot nolēmumu strīdā.

18¹.3. Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa izdevumu sadalījumu starp tām šķīrējtiesas līgumā vai jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā.

18¹.4. Ja puse ir iemaksājusi lielākus ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus, nekā to nosaka šķīrējtiesas reglaments, tie tiek atmaksāti pusei pilnīgi vai daļēji, pamatojoties uz puses pieteikumu par atmaksu. Ja puse ir iemaksājusi atlīdzību par sekretāra, tulka vai eksperta pakalpojumiem, bet minētie pakalpojumi netika izmantoti vai avansā iemaksātās summas netika izlietotas pilnībā, iemaksātā summa vai tās neizlietotā daļa tiek atgriezta pusei, kura to iemaksājusi, pamatojoties uz puses pieteikumu par atmaksu.

18¹.5. Puses iemaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par to atmaksāšanu ir iesniegts šķīrējtiesā viena gada laikā no summas iemaksas dienas.

18¹.6. Ja prasītājs atsakās no prasības, tas atlīdzina atbildētājam izdevumus, kas radušies atbildētājam sakarā ar strīda izšķiršanu. Prasītāja samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tādēļ, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, šķīrējtiesas sastāvs pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja par labu prasītājam samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus.

18¹.7. Ja prasības pieteikums tiek atstāts virzības vai bez izskatīšanas, vai prasītājs atsauc savu prasību, jautājumu par iemaksāto šķīrējtiesas procesa izdevumu atmaksu un to apmēru lemj šķīrējtiesas prezidijs.

Šķīrējtiesas procesa uzsākšana.
19.
19.1. Šķīrējtiesas process sākas ar prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi.

19.2. Prasības pieteikumu šķīrējtiesai iesniedz rakstveidā.

Prasības pieteikums.
20.
20.1. Prasības pieteikumā norāda:
1) informāciju par pusēm:
a) juridiskajām personām: nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
b) fiziskajām personām: vārdu, uzvārdu, un deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, – dzīvesvietu, un, ja prasītājam ir zināmi, - arī personas kodu;
c) ja prasību ceļ pārstāvis, — prasītāja pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi saziņai ar šķīrējtiesu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
2)  prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu, kā ar kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja prasība ir par naudas summas piedziņu un šāds konts ir;
3)  prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;
4)  prasītāja prasījumus;
5)  pievienoto dokumentu sarakstu;
6) no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi no šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksta (reglamenta pielikums Nr. 2), ja strīds izskatāms triju vai vairāku šķīrējtiesnešu sastāvā.

20.2. Prasības pieteikumam pievieno:
1)  pušu vienošanos par šķīrējtiesu, ja vien šī vienošanās nav ietverta līgumā, kura sakarā radies strīds;
2)  līgumu, kura sakarā radies strīds;
3)  dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;
4)  dokumentu, kas apliecina šķīrējtiesas procesa izdevumu - ar strīda izskatīšanu saistītās maksas un šķīrējtiesnešu honorāra samaksu.
20.3. Prasības pieteikumu iesniedz šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.

21.
21.1. Ja puses ir vienojušās, ka strīdu izskatīs viens šķīrējtiesnesis, bet šķīrējtiesas līgumā nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesas prezidijs pēc prasības pieteikuma saņemšanas no šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksta (reglamenta pielikums Nr. 2) ieceļ šķīrējtiesnesi, kurš nekavējoties sagatavo un nosūta prasītājam paziņojumu par prasības pieteikuma saņemšanu un šķīrējtiesas procesa uzsākšanu, bet atbildētājam - paziņojumu par prasības saņemšanu un prasības pieteikuma norakstu, piedāvājot atbildētājam iesniegt atsauksmi uz prasību, norādot iebildumus, ja tādi ir, un pievienojot iebildumus apstiprinošus dokumentus.

21.2. Ja puses ir vienojušās par trim (un vairāk) šķīrējtiesnešiem, šķīrējtiesas prezidijs pēc prasības pieteikuma saņemšanas nekavējoties sagatavo un nosūta prasītājam paziņojumu par prasības pieteikuma saņemšanu un šķīrējtiesas procesa uzsākšanu, bet atbildētājam - paziņojumu par prasības saņemšanu un prasības pieteikuma norakstu, piedāvājot atbildētājam iesniegt atsauksmi uz prasību, norādot iebildumus, ja tādi ir, un pievienojot iebildumus apstiprinošus dokumentus, kā arī norādīt no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi no šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksta (reglamenta pielikums Nr. 2).

22.
Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti neatbilst reglamenta prasībām, šķīrējtiesas prezidijs vai šķīrējtiesnesis (ja tas ir iecelts) nekavējoties informē par to iesniedzēju, dodot tam laiku novērst trūkumus. Šajā laikā prasības pieteikums tiek atstāts bez virzības. Ja šķīrējtiesas noteiktajā termiņā trūkumi tiek novērsti, prasības pieteikums tiek uzskatīts par iesniegtu un tiek uzsākts šķīrējtiesas process. Ja šķīrējtiesas noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, prasības pieteikums (pieteikums) tiek atdots iesniedzējam atpakaļ bez izskatīšanas.

Atsauksme uz prasību.
23.
23.1. Atbildētājam ir pienākums pušu vai šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nosūtīt šķīrējtiesai atsauksmi uz prasību. Atsauksmes iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 15 dienām, skaitot no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas atbildētājam. Atsauksmē atbildētājs norāda vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā; savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu; pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī likumu, uz kuru tie pamatoti; lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai izprasīšanu; ja šķīrējtiesnešu skaits ir trīs, norādīt no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi no šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksta (reglamenta pielikums Nr. 2), kā arī citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā.

23.2. Ievērojot atbildētāja atrašanās vietu, strīda sarežģītību, atbildētāju skaitu, šķīrējtiesas prezidijs pēc saviem ieskatiem var noteikt garāku termiņu atsauksmes sniegšanai, tomēr tas nevar būt garāks par objektīvi nepieciešamu un pārsniegt 30 (trīsdesmit) dienas. Šajā pantā minētais termiņš sākas:
nākamajā dienā pēc 21. pantā minētā paziņojuma nosūtīšanas, ja paziņojums nosūtīts Latvijas teritorijas robežās vai nodots personīgi;
trīs dienu laikā pēc 21. pantā minētā paziņojuma nosūtīšanas, ja paziņojums nosūtīts ārpus Latvijas teritorijas robežām.

23.3. Atsauksmes uz prasību nesniegšana šķīrējtiesā nav šķērslis šķīrējtiesas strīda izskatīšanai.

Pretprasība.
24.
24.1. Atbildētājs var iesniegt pretprasību, kuru šķīrējtiesa var izšķirt kopā ar prasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas līgumu.

24.2. Pretprasība iesniedzama rakstveidā. Uz pretprasību attiecināmi tie paši šī reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu.

24.3. Pretprasība var tikt iesniegta termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes iesniegšanai.

24.4. Ja atbildētājs ir nokavējis noteikto termiņu attaisnojošu iemeslu dēļ, atbildētājs var lūgt šķīrējtiesu atjaunot nokavēto termiņu saskaņā ar šī reglamenta 11. pantu.

24.5. Ja šķīrējtiesa attaisno nokavējumu un atjauno termiņu pretprasības iesniegšanai, šķīrējtiesa pieņem pretprasību izšķiršanai.

24.6. Ja šķīrējtiesa nokavējumu neattaisno, šķīrējtiesa pretprasību atstāj bez izskatīšanas.



IV. ŠĶĪRĒJTIESNEŠI.

25.
25.1. Šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilstoši šķīrējtiesas līguma, šī reglamenta un Šķīrējtiesu likuma noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai.

25.2. Par šķīrējtiesnesi var iecelt jebkuru pilngadīgu personu, kurai nav nodibināta aizgādnība, neatkarīgi no tās pilsonības un dzīvesvietas, ja šī persona ir rakstveidā piekritusi būt par šķīrējtiesnesi, tai ir nevainojama reputācija, tā ir ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, kurai ir vismaz triju gadu praktiskā darba pieredze, strādājot augstskolas tiesību zinātņu specialitātes akadēmiskā personāla amatā vai citā juridiskās specialitātes amatā un uz kuru nav attiecināmi Šķīrējtiesu likuma 15. pantā minētie ierobežojumi.

25.3. Šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnešu sarakstu apstiprina, papildina un aktualizē šķīrējtiesas prezidijs. Pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksts ir šī reglamenta pielikums Nr.2. Pastāvīgo šķīrējtiesnešu sarakstā iekļauj tikai personas, kuras atbilst šī reglamenta un Šķīrējtiesu likuma prasībām, un kuras ir piekritušas būt par šķīrējtiesnesi šķīrējtiesā. Personu izslēdz no pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksta ar šķīrējtiesas prezidija lēmumu.

25.4. Pastāvīgo šķīrējtiesnešu sarakstā iekļautās personas atbilstību šī reglamenta 25.2. panta un Šķīrējtiesu likuma 14. panta otrās un ceturtās daļas prasībām apliecina šķīrējtiesas dibinātājs, pamatojoties uz šķīrējtiesas prezidijam iesniegto katra šķīrējtiesneša rakstveida apliecinājumu, ka viņš atbilst Šķīrējtiesu likuma 14. panta otrās un ceturtās daļas prasībām, un dokumentiem, kas pamato šķīrējtiesneša kvalifikāciju.

25.5. Šķīrējtiesnesis nav puses, kura to iecēlusi, pārstāvis. Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt neatkarīgam un objektīvam.

Šķīrējtiesnešu skaits.
26.
26.1.Šķīrējtiesnešu skaitam jāveido nepāra skaitlis.

26.2.Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesas sastāvs sastāv no trim šķīrējtiesnešiem.

26.3.Šķīrējtiesas sastāvā var būt arī viens šķīrējtiesnesis, ja puses tā vienojušās.

26.4.Puses var vienoties arī par citu (nepāra) šķīrējtiesnešu skaitu.

Šķīrējtiesnešu iecelšana.
27.
27.1. Puses var noteikt šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnešus ieceļ no šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksta saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu, ievērojot pušu līdztiesību.

27.2. Puses var uzticēt jebkurai rīcībspējīgai fiziskajai vai juridiskajai personai iecelt šķīrējtiesnešus.

28.
Ja puses ir vienojušās, ka strīdu izskatīs viens šķīrējtiesnesis, bet šķīrējtiesas līgumā nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas prezidijs no šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksta.

29.
29.1. Ja puses ir vienojušās par trim šķīrējtiesnešiem, prasītājam, iesniedzot prasību, jānorāda tā izvēlētais šķīrējtiesnesis no šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksta. Ja prasītājs, iesniedzot prasību, nav norādījis no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas prezidijs no šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksta. Šķīrējtiesa, nosūtot reglamenta 21.pantā minēto paziņojumu par prasības saņemšanu, informē par to atbildētāju un piedāvā no savas puses izvēlēties šķīrējtiesnesi no šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksta.

29.2. Ja kāda no pusēm nav norādījusi no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas prezidijs no šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksta.

29.3. Pušu izvēlētie šķīrējtiesneši vienojoties ieceļ trešo šķīrējtiesnesi no šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksta, kurš ir šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs.

29.4. Ja pušu izvēlētie šķīrējtiesneši 5 (piecu) dienu laikā nevar vienoties par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju, to no šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksta ieceļ šķīrējtiesas prezidijs.

30.
Ja puses vienojušās par citu (nepāra) šķīrējtiesnešu skaitu, katra no pusēm iepriekš minētajā kārtībā izvēlas vienādu šķīrējtiesnešu skaitu, kuri, vienojoties, no šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksta ieceļ šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju.

31.
Ja prasību cēluši vairāki prasītāji vai ja prasība celta pret vairākiem atbildētājiem, tiem jāvienojas par izvēlētā šķīrējtiesneša kandidatūru no savas puses. Ja prasītāji vai atbildētāji 5 (piecu) dienu laikā savā starpā nevar vienoties par šķīrējtiesneša kandidatūru, to ieceļ šķīrējtiesas prezidijs no šķīrējtiesas pastāvīgo šķīrējtiesnešu saraksta.

32.
Izveidoto šķīrējtiesas sastāvu apstiprina šķīrējtiesas prezidijs, paziņojot par to pusēm. Apstiprinot šķīrējtiesas sastāvu šķīrējtiesas prezidijs pārbauda, vai, izveidojot šķīrējtiesas sastāvu, ir ievērota pušu vienošanās, Civilprocesa likuma, Šķīrējtiesu likuma un šķīrējtiesas reglamenta prasības.

Šķīrējtiesneša atcelšana.
33.
Ja puse iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to ir paziņots otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas.

Šķīrējtiesneša noraidījuma pamati.
34.
34.1. Personai, kurai tiek prasīta piekrišana tās iecelšanai par šķīrējtiesnesi, jāatklāj pusēm jebkādi apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par šīs personas objektivitāti un neatkarību.

34.2. Ja šādi apstākļi šķīrējtiesnesim kļuvuši zināmi līdz šķīrējtiesas procesa beigām, viņam tie nekavējoties jāatklāj pusēm.

34.3. Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, kā arī tad, ja viņa kvalifikācija neatbilst tai, par kādu puses vienojušās, un uz viņu ir attiecināms kāds no Šķīrējtiesu likuma 15. pantā un 16. panta pirmajā daļā minētajiem ierobežojumiem. Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā tā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamati šai pusei kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.

Šķīrējtiesneša noraidījuma kārtība.
35.
35.1. Puses var vienoties par šķīrējtiesneša noraidījuma kārtību.

35.2. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša noraidījuma kārtību, puse var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim 5 (piecu) dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šī šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms noraidījuma pamats, iesniedzot šķīrējtiesā par to rakstveida paziņojumu, kurā jānorāda, kuru šķīrējtiesnesi tā noraida un noraidījuma pamatu.

35.3. Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par noraidījumu izlemj šķīrējtiesas prezidijs 5 (piecu) dienu laikā no paziņojuma saņemšanas.

36.
Šķīrējtiesnesis 5 (piecu) dienu laikā no dienas, kad tas uzzinājis par savu iecelšanu, vai no dienas, kad tam kļuvis zināms par apstākļiem, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par tā objektivitāti un neatkarību, var pieteikt pašnoraidījumu.

37.
Ja šķīrējtiesneša noraidījums vai pašnoraidījums tiek pieņemts, jauns šķīrējtiesnesis tiek iecelts pušu līgumā vai šī reglamenta noteiktajā kārtībā.

Šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās.
38.
38.1. Šķīrējtiesneša nāves gadījumā šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas. Šķīrējtiesneša pilnvaras var tikt izbeigtas arī gadījumos, ja uz šķīrējtiesnesi tiek attiecināmi Šķīrējtiesu likuma 15. pantā un 16. panta pirmajā daļā minētie ierobežojumi, ja šķīrējtiesnesis nevar pildīt šķīrējtiesneša pienākumus ilgāk par divām nedēļām (prombūtnes, slimības vai citu iemeslu dēļ), ja šķīrējtiesnesis ir atteicies no strīda izšķiršanas, ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums vai arī ja puses ir vienojušās par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu.

38.2. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās kārtību, pēc puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas šķīrējtiesas prezidijs lemj par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu. Ja šķīrējtiesas prezidijs pieņem lēmumu par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanos, jauns šķīrējtiesnesis tiek iecelts reglamenta noteiktajā kārtībā.

Jauna šķīrējtiesneša iecelšanas sekas.
39.
39.1. Ja tiek nomainīts šķīrējtiesnesis gadījumā, kad strīdu izskata viens šķīrējtiesnesis, vai ja tiek nomainīs šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs, strīda izskatīšana tiek uzsākta no jauna.

39.2. Ja tiek nomainīts kāds no šķīrējtiesas sastāva šķīrējtiesnešiem, jautājums par strīda izskatīšanu no jauna vai strīda izskatīšanas turpināšanu tiek izlemts pēc šķīrējtiesas sastāva ieskatiem.



V. STRĪDA IZŠĶIRŠANA.

40.
Pēc tam, kad ir apstiprināts šķīrējtiesas sastāvs, šķīrējtiesas sastāvs nosaka šķīrējtiesas sēdes laiku. Šķīrējtiesas sēdes laiks parasti tiek noteikts ne vēlāk kā pēc 20 (divdesmit) dienām, skaitot no šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanas dienas.

41.
41.1. Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, šķīrējtiesas sastāvs var nolemt rīkot sēdes, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus (mutvārdu process), vai izšķirt strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process).

41.2. Šķīrējtiesas sastāvs rīko mutvārdu procesu arī tad, ja puses vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu. Pusei, kura vēlas mutvārdu procesu, par to rakstveidā jāpaziņo šķīrējtiesas sastāvam līdz noteiktajam lietas izskatīšanas datumam.

41.3. Ievērojot reglamenta un pušu vienošanās noteikumus, šķīrējtiesas sastāvs var noturēt šķīrējtiesas procesu tādā veidā, kādā tas uzskata par lietderīgu, ar noteikumu, ka strīds izšķirams bez liekas vilcināšanās un ka pusēm tiek dotas vienādas iespējas izklāstīt savu viedokli un iesniegt dokumentus.

41.4. Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumu par strīda izšķiršanas atlikšanu (gan mutvārdu procesā, gan rakstveida procesā) un citiem jautājumiem, neizspriežot lietu pēc būtības.

41.5. Ja šķīrējtiesas sastāvs ir uzklausījis pušu paskaidrojumus, šķīrējtiesas sastāvs, atliekot strīda izšķiršanu, pēc saviem ieskatiem var noteikt citu šķīrējtiesas sēdes dienu, lai atkārtoti noklausītos pušu vai to pārstāvju paskaidrojumus, vai turpināt strīda izšķiršanu bez pušu vai to pārstāvju atkārtotas uzklausīšanas.

41.6. Šķīrējtiesas sastāvs nepieciešamības gadījumā var pieņemt lēmumu par šķīrējtiesas procesa apturēšanu saskaņā ar šī reglamenta 58² pantu.

42.
42.1. Šķīrējtiesas sastāvs par šķīrējtiesas sēdes laiku savlaicīgi paziņo pusēm. Paziņojumu par pirmo šķīrējtiesas sēdi nosūta lietas dalībniekiem ne vēlāk kā 15 dienas pirms sēdes, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu.

42.2. Ja puses nav vienojušās par rakstveida procesu, puses vai to pārstāvji tiek uzaicināti uz šķīrējtiesas sēdi, lai sniegtu paskaidrojumus.

Sekas, ja puse nepiedalās šķīrējtiesas procesā.
43.
43.1. Ja puse vai tās pārstāvis neierodas uz šķīrējtiesas mutvārdu sēdi, nepaziņojot par neierašanās iemesliem, vai ja šķīrējtiesas sastāvs puses norādītos neierašanās iemeslus neatzīst par attaisnojošiem, tai skaitā, ja puse paziņojumam par neierašanos nav pievienojusi dokumentus, kas apliecinātu neierašanās attaisnojošus apstākļus, šķīrējtiesas sastāvs izšķir strīdu, pamatojoties uz šķīrējtiesas rīcībā esošajiem pierādījumiem.

43.2. Ja puse termiņā neiesniedz rakstveida vai citus pierādījumus vai atsakās sniegt paskaidrojumus šķīrējtiesā, šķīrējtiesas sastāvs izšķir strīdu, pamatojoties uz šķīrējtiesas rīcībā esošajiem pierādījumiem.

44.
Šķīrējtiesas sastāvs iepazīstina puses ar jebkuriem iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tas saņēmis, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.

45.
45.1. Šķīrējtiesas sastāvs, izšķirot strīdu, ievēro pušu līdztiesības un sacīkstes principu.

45.2. Katrai pusei ir vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli, aizstāvēt savas tiesības un iesniegt pierādījumus.

Pierādījumi.
46.
46.1. Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi. Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu vai iebildumu pamatojumu.

46.2. Rakstveida pierādījumus iesniedz oriģinālā vai norakstu veidā. Ja puse iesniedz dokumenta norakstu, šķīrējtiesas sastāvs pats vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt iesniegt oriģināldokumentu. Oriģināldokumentu pēc tās personas lūguma, kas iesniegusi šo dokumentu, šķīrējtiesas sastāvs atdod atpakaļ, atstājot procesa materiālos apliecinātu tā norakstu.

46.3. Šķīrējtiesas sastāvs pats nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību.

46.4. Šķīrējtiesas sastāvs var pieprasīt pusēm iesniegt papildus dokumentus vai citus pierādījumus.

46.5. Šķīrējtiesas sastāvs var pieprasīt, lai jebkura puse dokumentus iesniedz ar kopijām katram šķīrējtiesnesim un pārējiem procesa dalībniekiem, kā arī šķīrējtiesas noteiktā termiņā nodod katram šķīrējtiesnesim un otrai pusei dokumentu un citu pierādījumu apkopojumu, kurus puse iesniegs savu prasījumu vai iebildumu pamatojumam.

Prasības grozīšana.
47.
47.1. Jebkura puse šķīrējtiesas procesa laikā var rakstveidā grozīt un papildināt savu prasību, pretprasību vai iebildumus uz prasību līdz tiek uzsākta strīda izšķiršana pēc būtības.

47.2. Ja, grozot vai papildinot prasību vai pretprasību, tiek palielināts tās apmērs, pusei papildus jāsamaksā attiecīgie šķīrējtiesas procesa izdevumi. Iesniedzot papildinājumus prasībai vai pretprasībai, tiem jāpievieno dokuments, kas apliecina papildus šķīrējtiesas procesa izdevumu - ar strīda izskatīšanu saistītās maksas un šķīrējtiesnešu honorāra samaksu.

47.3. Uzsākot strīda izšķiršanu šķīrējtiesas sēdē, šķīrējtiesas sastāvs var atzīt par nelietderīgu atļaut prasības, pretprasības vai iebildumu grozīšanu vai papildināšanu, ievērojot nokavējumu, vai ja šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka ar šādu grozīšanu vai papildināšanu tiek kavēts šķīrējtiesas process vai sarežģīta strīda izšķiršana.

47.4. Prasību vai pretprasību nevar grozīt tādā veidā, ka tā pārsniedz šķīrējtiesas līguma robežas.

47.5. Ja tiek grozīts vai papildināts prasības pamats, atbildētājam ir tiesības šķīrējtiesas sastāva noteiktajā termiņā iesniegt rakstveida atsauksmi, uz kuru attiecas šī reglamenta 23. panta nosacījumi.

Protokols.
48.
48.1. Ja kāda no pusēm vēlas, lai šķīrējtiesas sēde tiktu protokolēta, tai līdz šķīrējtiesas sēdes dienai jāiesniedz par to rakstveida iesniegums, pievienojot tam pierādījumus par atlīdzības par sekretāra pakalpojumiem samaksu atbilstoši reglamenta pielikuma Nr.1 norādījumiem.

48.2. Šķīrējtiesas sēdi protokolē šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs. Šķīrējtiesas sekretāru var noraidīt reglamenta 35.pantā norādītajā kārtībā.

48.3. Šķīrējtiesas sēdes protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Šķīrējtiesas sēdes protokols jāparaksta 3 (trīs) dienu laikā pēc šķīrējtiesas sēdes. Pēc tam, kad protokols ir parakstīts, puses ir tiesīgas ar to iepazīties, kā arī izteikt iebildumus vai piezīmes, par kuru atbilstību sēdē notikušajam lemj šķīrējtiesa.

Ekspertīze.
49.
49.1. Jebkura puse var lūgt šķīrējtiesas sastāvu noteikt ekspertīzi vai arī pieaicināt vienu vai vairākus ekspertus, ja vien puses šķīrējtiesas līgumā nav vienojušās par pretējo.

49.2. Pusei, kura vēlas, lai tiktu noteikta ekspertīze vai pieaicināti eksperti, līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai jāiesniedz par to rakstveida iesniegums, motivējot savu lūgumu un norādot uz jautājumiem, kuru noskaidrošanai nepieciešams noteikt ekspertīzi vai arī pieaicināt ekspertus. Ekspertu izrauga puses pēc savstarpējas vienošanās, bet, ja tāda nav panākta šķīrējtiesas noteiktajā termiņā, ekspertu izraugās šķīrējtiesa. Ekspertīze tiek noteikta tikai tad, ja puse iepriekš ir iemaksājusi šķīrējtiesā atlīdzību par eksperta pakalpojumiem.

49.3. Ja šķīrējtiesas sastāvs atzīst puses lūgumu par pamatotu, šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par ekspertīzes noteikšanu vai ekspertu pieaicināšanu.

50.
50.1. Pēc šķīrējtiesas sastāva pieprasījuma pusēm jānodod ekspertam nepieciešamā informācija, jāiesniedz jebkuri dokumenti, jāuzrāda apskatei jebkuras preces vai citi priekšmeti, kurus no tām pieprasa.

50.2. Pēc eksperta atzinuma sagatavošanas un saņemšanas šķīrējtiesā, puses ir tiesīgas iepazīties ar to.

50.3. Pēc jebkuras puses lūguma eksperts var tikt uzaicināts šķīrējtiesas sēdē, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz jautājumiem par atzinumu.

Puses izstāšanās procesuālās sekas.
51.
51.1. Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu.

51.2. Šajā gadījumā šķīrējtiesas sastāvs aptur šķīrējtiesas procesu saskaņā ar šī reglamenta 58². pantu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai.

51.3. Prasījuma cesija vai parāda pārvede var būt par pamatu šķīrējtiesas procesa izbeigšanai tikai tajos gadījumos, kad šķīrējtiesas līgums tiek atcelts likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā.

Tiesības uz iebildumiem.
52.
52.1. Ja puse uzskata, ka tiek pārkāpts kāds no šķīrējtiesas procesa noteikumiem, kas noteikts Šķīrējtiesu likumā, šķīrējtiesas reglamentā vai pušu šķīrējtiesas līgumā, tiklīdz tai par šādu pārkāpumu ir kļuvis zināms vai vajadzēja kļūt zināmam, tai ir tiesības nekavējoties iesniegt šķīrējtiesas sastāvam un otrai pusei rakstveida iebildumus.

52.2. Par šādu iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesas sastāvs. Ja šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka iebildumi ir pamatoti, tās pienākums ir novērst šķīrējtiesas procesa pārkāpumu pirms turpināt procesu.

52.3. Ja puse nekavējoties neiesniedz šādus rakstveida iebildumus un turpina piedalīties šķīrējtiesas procesā, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus, tai skaitā tiesai izlemjot jautājumu par šķīrējtiesas sprieduma izpildi.

Nolēmumu pieņemšana.
53.
53.1.Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) šķīrējtiesā, ja šķīrējtiesa sastāv vairāk nekā no viena šķīrējtiesneša, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu.

53.2. Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams un par to nevar iesniegt protestu.

53.3. Šķīrējtiesas sastāvs nolēmumus taisa rakstveidā un to paraksta šķīrējtiesneši. Ja šķīrējtiesa sastāv no vairākiem šķīrējtiesnešiem, nolēmumu paraksta visi šķīrējtiesneši, bet, ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta nolēmumu, šķīrējtiesas nolēmumā jānorāda iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.

53.4. Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmuma apliecina ar šķīrējtiesas zīmogu.

53.5. Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs var patstāvīgi izlemt procesuālos jautājumus, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši. Šādi lēmumi nav jānoformē rakstveidā.

Izlīgums.
54.
54.1. Šķīrējtiesas sastāvs veicina pušu strīda noregulēšanu ar izlīgumu.

54.2. Puses var noslēgt izlīgumu jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā. Ja puses noslēdz izlīgumu, šķīrējtiesas sastāvs procesu izbeidz.

54.3. Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un tajā norāda: juridiskām personām - nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi), fiziskajām personām - vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kā arī strīda priekšmetu un katras puses saistības, ko tās labprātīgi uzņemas pildīt.

54.4. Pēc pušu pieprasījuma šķīrējtiesas sastāvs ar savu lēmumu apstiprina izlīgumu, ja tā noteikumi nav pretrunā ar likumu. Šādam lēmumam ir tāds pats juridisks spēks kā šķīrējtiesas spriedumam.

Spriedums.
55.
Spriedumā norāda:
1) šķīrējtiesas sastāvu;
2) sprieduma taisīšanas datumu un vietu;
3) ziņas par pusēm;
4) strīda priekšmetu;
5) sprieduma motivējumu, ja vien puses nav vienojušās citādi;
6) secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un šķīrējtiesas sprieduma būtību;
7) piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu;
8) konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesamības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;
9) kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;
10) kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no prasītājiem, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram no atbildētājiem, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;
11) šķīrējtiesas procesa izdevumus, kā arī šo izdevumu un izdevumu par juridisko palīdzību sadalījumu starp pusēm;
12) citu informāciju, ko šķīrējtiesas sastāvs uzskata par nepieciešamu.

56.
Šķīrējtiesas nolēmums ir obligāts pusēm un tām saistošs. Šķīrējtiesas nolēmums ir izpildāms labprātīgi šajā nolēmumā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei nosaka termiņu, kas nav īsāks par desmit dienām.

57.
57.1. Šķīrējtiesas nolēmuma norakstu, kura atbilstību oriģinālam apliecina šķīrējtiesas prezidija priekšsēdētājs ar savu parakstu un šķīrējtiesas zīmogu, izsniedz pusei vai tās pārstāvim personīgi vai nosūta pa pastu.

57.2. Rakstveida procesa gadījumā šķīrējtiesas sprieduma noraksts pusēm nosūtāms 3 (triju) darba dienu laikā no sprieduma taisīšanas dienas.

57.3. Ja ar šķīrējtiesas nolēmumu pusēm ir noteikts samaksāt šķīrējtiesai papildus šķīrējtiesas procesa izdevumus, nolēmuma noraksts pusei tiek izsniegts vai nosūtīts tikai pēc nolēmumā noteikto maksājumu izdarīšanas.

58.
58.1. Katra puse, paziņojot par to otrai pusei, līdz sprieduma izpildei var lūgt šķīrējtiesu:
1) izlabot jebkuru spriedumā pieļauto kļūdu aprēķinos, gramatisko vai drukas kļūdu. Šādas kļūdas šķīrējtiesas sastāvs var izlabot arī pēc savas iniciatīvas;
2) 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas, vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, izskaidrot spriedumu, ja vien puses nav vienojušās citādi. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu;
3) 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas, vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, pieņemt papildu spriedumu, ja spriedumā nav izšķirta kāda līdz sprieduma pieņemšanai iesniegtā prasība. Ja šķīrējtiesas sastāvs uzskata lūgumu par pamatotu, tā šo lūgumu izlemj, taisot papildu spriedumu.

58.2. Šķīrējtiesas sastāvs lemj, vai pušu piedalīšanās ir nepieciešama, šķīrējtiesas sastāvam izlemjot šādu jautājumu.

58.3. Ja pušu piedalīšanās ir nepieciešama, tad šķīrējtiesas sastāvs ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) dienas iepriekš paziņo pusēm par šķīrējtiesas sēdi, kurā tiks izlemts jautājums par sprieduma labošanu, izskaidrošanu vai papildsprieduma taisīšanu. Pušu neierašanās nav šķērslis sprieduma labošanai, izskaidrošanai vai papildsprieduma taisīšanai.

Strīda izskatīšanas atlikšana
58¹
58¹.1. Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumu par strīda izšķiršanas atlikšanu, sekojošos gadījumos:
1) ja puse (vai tās pārstāvis) neierodas šķīrējtiesas sēdē, un puses neierašanās iemeslu šķīrējtiesas sastāvs atzīst par attaisnojošu;
2) pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus;
3) pēc šķīrējtiesas sastāva iniciatīvas citos gadījumos procesuālo jautājumu atrisināšanai.

58¹.2. Ja šķīrējtiesas sastāvs, saskaņā ar šī panta pirmo daļu ir nolēmis par strīda izskatīšanas atlikšanu, šķīrējtiesas sastāvs pēc saviem ieskatiem, nosaka citu šķīrējtiesas sēdes dienu, lai atkārtoti noklausītos pušu vai to pārstāvju paskaidrojumus, vai turpināt strīda izšķiršanu bez pušu vai to pārstāvju atkārtotas uzklausīšanas.

58¹.3. Nākamā šķīrējtiesas sēde tiek nozīmēta ne ātrāk, kā pēc 14 (četrpadsmit) dienām, ja vien puses nevienojas par īsāku termiņu.

58¹.4. Par strīda izskatīšanas atlikšanu, kā arī par nākamās šķīrējtiesas sēdes dienu un laiku šķīrējtiesas sastāvs paziņo šķīrējtiesas sēdē pusēm personīgi vai nosūta paziņojumu vai lēmuma norakstu ierakstītā pasta sūtījumā.

Šķīrējtiesas procesa apturēšana un atjaunošana
58²
58².1. Šķīrējtiesas sastāvs aptur šķīrējtiesas procesu, ja:
1) mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas lietā ir puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;
2) pusei vai trešajai personai tiesa noteikusi tādu rīcībspējas ierobežojumu, kas neļauj tai patstāvīgi realizēt civilprocesuālās tiesības un pienākumus;
3) strīda izšķiršana nav iespējama, iekams nav izšķirta cita lieta, kas jāizskata civilā, kriminālā vai administratīvā kārtībā;
4) ir pušu savstarpēja šķīrējtiesā iesniegtā vienošanās par šķīrējtiesas procesa apturēšanu.

58².2. Šķīrējtiesas sastāvam ir tiesības apturēt šķīrējtiesas procesu pēc savas iniciatīvas, vai pēc puses lūguma, ja:
1) puse slimības dēļ nespēj piedalīties lietas izskatīšanā;
4) šķīrējtiesas sastāvs nosaka ekspertīzi;
58².3. Lēmumu par šķīrējtiesas procesa apturēšanu pēc puses lūguma vai pēc savas iniciatīvas šķīrējtiesas sastāvs noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, kurā norāda apstākļus līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim šķīrējtiesas process ir apturēts, vai termiņu, uz kādu šķīrējtiesas process ir apturēts.

58².4. Šķīrējtiesas procesu šķīrējtiesas sastāvs atjauno ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc pušu pieteikuma.

Prasības atstāšana bez izskatīšana
58³
58³.1. Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumu par prasības atstāšanu bez izskatīšanas pēc prasītāja lūguma, kā arī ja prasītājs atkārtoti neierodas uz šķīrējtiesas sēdi, ja strīds izskatāms mutvārdu procesā, un nav lūdzis strīdu izšķirt bez viņa klātbūtnes.

58³.2. Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs prasības pieteikumu iesniegt no jauna.

59.
Šķīrējtiesas procesa izbeigšana.
59.1. Šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:
1) prasītājs atsauc savu prasību un atbildētājs neiebilst pret to;
2) puses vienojas par strīda izbeigšanu ar izlīgumu;
3) ja šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktā kārtībā zaudējis spēku;
4) šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai;
5) fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams.

59.2. Ja prasītājs atsauc savu prasību līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu pieņem šķīrējtiesas prezidijs.

60.
60.1. Ja šķīrējtiesas process izbeigts reglamenta 59. panta 1. un 2.punktā norādīto iemeslu dēļ, atkārtota griešanās šķīrējtiesā vai griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

60.2. Ja šķīrējtiesas process izbeigts reglamenta 59. panta 3. un 4.punktā norādīto iemeslu dēļ vai, ja fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams, puses ir tiesīgas griezties vispārējās jurisdikcijas tiesā.

Nolēmuma izpilde.
61.
61.1. Šķīrējtiesas nolēmums, kurš izpildāms Latvijā, ir izpildāms atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem.

61.2. Šķīrējtiesas nolēmums, kurš izpildāms ārpus Latvijas, ir izpildāms atbilstoši 1958.gada 10.jūnija Ņujorkas Konvencijai par ārvalstu arbitrāžas spriedumu atzīšanu un izpildi.

Procesa dokumentu glabāšana.
62.
Tiesvedības dokumenti 10 (desmit) gadus pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliek glabāšanā šķīrējtiesā. Šķīrējtiesa dokumentu uzglabāšanu veic saskaņā ar likumā noteikto arhīvu glabāšanas kārtību.

Biedrības
„Baltic Trade Arbitration”
valdes loceklis
Dmitrijs Nikolajenko

Uz sākumu